LAUCIENES PAGASTA APSKATES OBJEKTI

Lai saprastu, ka debess visur ir zila, nav nepieciešams apbraukt apkārt pasaulei. /Gēte/

Nurmes baznīca

Nurmuižas (Nurmes) evaņģēliski luteriskā baznīca

Nurmes jeb Nurmuižas baznīca neapšaubāmi ir viena no Kurzemes arhitektūras un mākslas skaistākajām pērlēm - reizē pazīstama, pierasta un pat tradicionāla, bet tai pašā laikā oriģināla un neatkārtojama savā vienreizībā. Katrs priekšmets šajā baznīcā ir sava laika mākslas piemineklis - vai tā būtu akmens epitāfija, misiņa griestu lustra, glezna, dekoratīvie kokgriezumi, soli, durvis, vakarēdiena trauki, ērģeles. Par šis baznīcas celtniecību un uzturēšanu vairāk nekā 300 gadus rūpējusies viena no Kurzemes ietekmīgākajām muižnieku dzimtām – Firksu ģimene un gādājusi, lai tajā atrastos viss labākais, skaistākais un lepnākais.

Nurmuižas pils


Nurmuižas pils.

Tagadējā Nurmuižas pils celta 16.gs. otrajā pusē. Tiek izteikts pieņēmums, ka Nurmuižas pils varētu būt celta vecākas ordeņa vasaļa pilsvietā. Pils būvēta lauksaimniecības nolūkos. Nurmuiža, kā arī plaši apkārtnes īpašumi, līdz ekspropriācijai bija Nurmuižas Firksu dzimtas īpašums gandrīz četrus gadsimtus. Nurmuižas pils ir nocietināta ēka ar mazu iekšējo pagalmu, kas sastāv no galvenā taisnstūrveida divstāvu korpusa un pagarinātiem dienvidaustrumu fasādes spārniem.

K. Amendas kaps

K. Amenda kaps

K. F. Amenda (1771-1836) bijis mācītājs, vijolnieks un slavenā komponista Ludviga van Bēthovena tuvs draugs. Viņš dzīvojis Talsu mācītājmuižā, kur šobrīd iekārtota viņa piemiņas istaba un kuras teritorijā atrodas K. F. Amendas kapa vieta. Fakts par L. van Bēthovena draudzību ar Talsu mācītāju ir unikāls ne vien Latvijas, bet arī visas pasaules mūzikas kultūrā. Talsi ir vienīgā vieta Latvijā, uz kurieni no Vīnes ceļojušas izcilā vācu komponista vēstules. K. F. Amenda bija pats pirmais, kuram L. van Bēthovens vēstulē uzticēja savu lielāko sāpi - dzirdes pasliktināšanos. K. F. Amenda bija tas, kuram noslēgtais, ļoti vientuļais komponists veltījis visdziļākos un sirsnīgākos pateicības vārdus, kādus nav saņēmis neviens cits no viņa draugiem. Neapstrīdams ir arī fakts, ka K. F. Amenda ir bijis lielisks vijolnieks.

Mežītes pilskalns

Mežītes pilskalns

Mežītes pilskalns ir vizuāli viens no skaistākajiem Kurzemes pilskalniem, kuru ieteicams aplūkot ikvienam, kurš interesējas par Latvijas senatni. Interesanti, ka šo pašu domu jau 1869.gadā izteicis baltvācu mācītājs - latviešu senvēstures un folkloras pētnieks - Augusts Bīlenšteins, kurš, aprakstot Mežītes pilskalnu, starp citu, atzīmējis: "Kas grib gūt priekšstatu par latviešu pagātni, tam šī vieta ir jāapmeklē."

Eiropas birzs

Eiropas birzs

"Eiropas birzs" ir Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvošs koku stādījums, kas izveidots Talsu novadā, Valsts meža dienesta Meža pētīšanas stacijas Šķēdes meža novadā. 2004.gada 1.maijā, kad Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atsaucās Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas aicinājumam stādīt kociņus Latvijai.

Dabas parks

Talsu pauguraines dabas parks

Dabas parka teritorija ir iezīmīga ar to, ka tās siluets – reljefa pacēlums ar mežiem, saskatāms no galvenajiem ceļiem jau tuvojoties Talsiem. Tieši paugurainais reljefs ar savām īpatnībām nosaka ainavisko dažādību, turklāt tā vislabāk izteikta atklātajās, pārskatāmajās lauku kultūrainavās. Viens no Ziemeļkurzemes dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu, vairākiem nelieliem, bet dziļiem ezeriem. 52% no teritorijas aizņem meži (skujkoku un jauktu koku), nereti sastopami introducētu koku stādījumi.

Odres velna akmens

Odres velna akmens.

Odres Velna akmens - kulta vieta atrodas Laucienes pagastā, ap 6 km no Talsiem, Nurmuižas šosejas kreisajā pusē, pļavas vidū, ap 50 m no šosejas. Akmenim ir līdzena un nolaidena virsma, kurā saskatāmas bērna un teļa (vai "velna") šķeltā pēda. Par akmeni saglabājušies vairāki nostāsti. Viens no tiem vēsta, ka uz akmens parasti velns dancojis. Kad nomiris Nurmuižas barons, t.s. "melnais Firkss", tad velns aiz prieka, ka dabūjis tā dvēseli, tik dikti dancojis, ka akmenī pēdas iespiedušās.

Dienliliju dārzs

Dienliliju dārzs

Savvaļas dienliliju jeb dienziežu sugas pazina jau mūsu vecmāmiņas, taču selekcijas rezultātā iegūtie hibrīdi ieguvuši daudz tādu īpašību, kādu nav savvaļas sugām. Ziedi ir sastopami gandrīz visās varavīksnes krāsās! Līdz šim pasaulē nav izdevies selekcionēt ziedus zilā un sniegbaltā krāsā! Mūsu Dienliliju dārza apmeklētāji, apskatot dārzu jūlijā un augustā, parasti ir ļoti pārsteigti par dienliliju ziedu dažādību un galvu reibinošo skaistumu. Redzot šis „skaistules" dārzā, vienaldzīgo nav!